Mēs bieži sakām, ka granīts "nekad neizbalēs". Bet ilgtermiņā arī granīta akmens izbalēs, tas ir tikai mirklis. Īpašu ēku, laukumu utt. Izskatu ietekmē arī vēja un saules iedarbība. Piemēram, sarkanais granīts izbalēs pēc desmit un pus dienas ilgas saules iedarbības.
Okla granīta derīgo izrakteņu atradnes galvenokārt sastāv no laukšpata, kvarca, vizlas, piroksēna un amfibola. Galvenās silikāta minerālu struktūrās katru silīcija jonu ieskauj četri skābekļa joni, veidojot silīcija-skābekļa tetraedru. Šai pamatkonstrukcijai ir pareizas un stabilas īpašības, spēcīga izturība pret skābēm un sārmiem, grūti šķīstoša, izturīga pret atmosfēras iedarbību un laba krāsas maiņa.
Granīta krāsa mainās arī atkarībā no akmens veida. Vispārīgi runājot, tumšāku un gaišāku granītu ir viegli izbalināt, jo tumšās krāsas (piemēram, melna, tumši zaļa) granīta minerālu sastāvs galvenokārt ir piroksēns, amfibols, pamata plagioklāze, magnetīts utt. Gaišas krāsas granīti galvenokārt ir skāba plagioklaze, potaša laukšpats, biotīts un kvarcs. Derīgo izrakteņu atradnes parasti veidojas pazemē, dažas veido vispirms, bet dažas vēlāk.
Pirmo bieži veido smagi elementi, kuriem nav atoma svara, dziļāka pozīcija, mazāka skābekļa padeve un lielāks spiediens; pēdējais ir pretējs. Tāpēc dažādām minerālu atradnēm parasti ir atšķirīgi veidošanās periodi, kam seko aptuveni: tumšās minerālu atradnes: olivīna-piroksēns, amfibols, biotīts; gaišas krāsas minerālu atradnes: pamata plagioclase-skābes plagioclase-potaša laukšpata-ceturtdaļa. Pēc tam, kad pirmās izveidotās minerālu atradnes tiek pakļautas virsmai, lielu vides izmaiņu dēļ, visticamāk, notiks sekundāras izmaiņas, savukārt vēlīnās - mazāk mainītas, un visstabilākais ir kvarcs.
Vēl viens nosacījums ir tāds, ka sekundāro minerālu atradnes ir vairāk izbalējušas nekā primārās minerālu atradnes. Piemēram, zaļie un zāles zaļie dekoratīvie dēļi, kuru galvenā sastāvdaļa ir hlorīts un hlorīts, pēc 5 līdz 10 gadu pieredzes ir izbalējuši, bet, salīdzinot ar marmoru. Šīs izmaiņas joprojām ir ļoti vājas. Krāsas maiņa (izbalēšana) ir saistīta arī ar vidi. Ja skābju un sārmu saturs gaisā rūpnieciskajā telpā ir augsts, izbalēšanu ir viegli mainīt. Svarīgs ir arī uzturēšanas līmenis.
Marmors galvenokārt sastāv no kalcīta, dolomīta un citām minerālu atradnēm. Kalcīta molekulārā formula ir CaCO3, un dolomītam ir CaMg [CO3] 2. Abiem ir karbonāta [CO3] joni, kas ir spilgtāki un viegli mijiedarbojas ar sēra dioksīda iedarbību gaisā. Daļiņas. Kalcīts ir viegli reaģēt ar ūdeni. Kalcija bikarbonāts (Ca [HCO3] 2), kas izšķīdināts ūdenī, pēc ūdens zaudēšanas kļūst par kalcija karbonātu. Pēc šīm izmaiņām marmora slīpēto plākšņu oriģinālā kristāli pulētā virsma vairs nepastāv. Tāpēc ārējo sienu apdarei nav ieteicams izmantot marmoru, īpaši āra apdares materiāliem. Kā ārsienu marmoram krāsa parasti mainās pēc 2 līdz 3 gadiem.